21.11.14

Gads pēc Zolitūdes traģēdijas

Gads pēc Zolitūdes traģēdijas

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, ielūkojos savā Twitter kontā, lai atcerētos par ko rakstīju tajā dienā un kā komentēju notiekošo.


Es gāju mājās, kad pie Valdekas pils Rīgas virzienā aizbrauca vairākas Jelgavas ugunsdzēsēju ekipāžas. Tikai atnākot mājās uzzināju par notikušo katastrofu Zolitūdē.


Sociālos tīklos klīda izmisīga bauma par iespējamo sprādzienu, kura rezultātā sabruka veikals Zolitūdē. Pirmās fotogrāfijas un video liecināja, ka sprādziena nebija. Piemēram, priekšējās fasādes logi bija veseli. Sprādziena rezultātā viņi visi būtu sasisti.

Jau pēc dažām stundām bija skaidrs, ka būs nepieciešama brīvprātīgo palīdzība ar tējas un segu piegādi. Pašvaldība un valsts organizēja to novēloti. Pirmie palīgā devās blakus esošo māju iedzīvotāji, kuri ļāva tuviniekiem lādēt telefonus, nesa viņiem tēju un ēdienu, ka arī sagādāja segas. Vēlāk pievienojās brīvprātīgie no citām vietām.









Pamanīju video fotogrāfu Romānu Kokšarovu un aizdomājos cik grūti pildīt fotogrāfa darbu katastrofas vietā.



Sociālos tīklos izmisīgi tika musināta doma, ka jāaicina palīgā ārvalstu (tai skaitā Krievijas) glābējus. Atbildīgie dienesti jau iepriekš paziņoja, ka savu spēku ir pietiekami un palīdzība no ārvalstīm jau nepalīdzētu bojā gājušajiem.






Informācija sabiedriskos medijos un latviešu valodas medijos parādījās ļoti kūtri. Tas šausmināja. Radio Baltcom strādāja gandrīz 24 stundu režīmā un stāstot par traģēdiju. Toreiz vēl reiz pārliecinājos par projekta "Breaking Latvia" noderībā.


Pirmā fotogrāfija, kura parādījās Twitter un tika pārpublicēta @BreakingLV kontā.

Papildināts ar aculiecinieka atmiņām 23.11.2019.




Whatsapp Button works on Mobile Device only

Start typing and press Enter to search